LEADER Starptautiskā projekta “ Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamu teritoriju reģionos.” ietvaros no13. līdz 18. maijam norisinājās vasaras universitāte Slovēnijā. Vietējā rīcības grupa “Between Sņežņik and Nanos “ bija sagatavojusi daudzveidīgu programmu, kuras ietvaros bija iespēja iepazīt gan vietējās dabas vērtības, ekskluzivitāti un vēsturi, apmeklējot dabas centrus, muzejus, amatu mājas un lauku saimniecības, gan arī iepazīt vietējo iedzīvotāju mīlestību un rūpes par savām teritorijām un to attīstību.
Vasaras universitātes mācību braucienā no “Cēsu rajona lauku partnerības” un Ziemeļkurzemes VRG piedalījās 11 dalībnieki – aktīvie uzņēmēji un teritoriju iedzīvotāji. Pieredzes apmaiņa vienmēr izglīto cilvēku, padara gudrāku jau tāpēc vien, ka ceļotājs, nonācis jaunos, neierastos apstākļos, gūst jaunu pieredzi.
Pieredzes guvēju atziņu apkopojums.
Vērtīga bija iespēja satikties ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā uzņem atpūtniekus un kurus varētu dēvēt par lauku tūrisma industrijas pārstāvjiem. Tūristu ēdināšanā slovēņi izmanto pašu audzētus produktus, kas ir kā garantija to kvalitātei, turklāt tūristiem rāda, kā audzē lopus, zivis, laukaugus, pašu audzēšanu jau padarot par tūrisma produktu. Vietējie kā īpašu vērtību pasniedz visu, kas saistās ar tradīcijām, piemēram, dažādus alkoholiskos dzērienus, siera un gaļas izstrādājumus. Saistībā ar tematiku tiek piedāvāti dažādi suvenīri, kuri ir ļoti vienkārši un kuru pašizmaksa ir daudzreiz mazāka par pārdošanas cenu, bet suvenīri ir vizuāli pievilcīgi un ar savu odziņu, piemēram, vilka un lāča pēdu nospiedumu atdarinājumi nelielā māla medaljonā. Slovēņi māk izmantot vietējās leģendas, piemēram, par raganu saietu kāda augstāka kalna galā. Kalnam tuvējā ciemā vietējie amatnieki izgatavo raganu lellītes dažādā lielumā un cenā.
Iedvesmoja dabas centru un mazo muzeju ekspozīcijas, kuras izveidotas ar interaktīviem elementiem.
Slovēņi lielu uzmanību pievērš tradīciju izkopšanai un nākamajām paaudzēm cenšas nodot izzūdošo amatu prasmes. Mūsdienās dzīvē ienāk jaunās tehnoloģijas un seno tradīciju un amatu meistaru tikpat kā vairs nav, tāpēc ir pēdējais brīdis senās prasmes celt godā. Ar papildus finansējuma un projektu palīdzību slovēņi apzina cilvēkus, kas vēl pieprot senos arodus. Projekta ietvaros to apguvuši gados jauni cilvēki, kas prasmes varēs tālāk ierādīt arī nākamajām paaudzēm. Redzējām un roku iemēģinājām linu apstrādē. Smēdē apguvām kalšanas prasmes. Destilēšanas darbnīcā noskaidrojām, kā no baltegļu skujām un čiekuriem iespējams iegūst esenci, ko tālāk izmanto medicīnā un skaistumkopšanā. Saglabāt tradicionālo amatu prasmes un tās nodot tālāk nākamajām paaudzēm ir svarīgi arī Latvijā.
Saimniecības, kuras apmeklējām, bija daudzpusīgas. Vienuviet līdztekus ražošanai un lauksaimniecībai tiek piedāvāti arī vairāki tūrisma pakalpojumi – naktsmītnes, svinību un konferenču telpas, ēdināšanas pakalpojumi, dažādi pašu ražoti produkti – tos var gan nogaršot, gan iegādāties. Liela pievienotā vērtība ir izcili vietējie stāstnieki un muzikanti. Jutām, ka Slovēnijā cilvēkiem ir svarīga viņu vēsture, vietējie labprāt stāsta un rāda materiālus par saviem senčiem, vietas vēsturi un attīstību. Saimniecības un pakalpojumu sniedzēji savā starpā labi sadarbojas, piemēram, ja nepieciešama izpalīdzēt ar ēdināšanu vai muzicēšanu, tad uzņēmējs pieaicina šī pakalpojuma sniedzējus.
Slovēņi pievērš lielu uzmanību sev raksturīgo suvenīru ražošanai, kur lielu vietu ieņem rokām gatavoti izstrādājumi: pastkartītes, grāmatzīmes, grafikas, rokdarbi, apavi, apģērbi, aksesuāri. Izcelta tiek Slovēnijai raksturīgā daba, dzīvnieki, raksti, kultūras vērtības un īpatnības, teiksmas un to tēli.
Dalībnieku atziņu kopsavilkums:
ja cilvēki savu darbu dara ar aizrautību, tas izdodas,
slovēņi daudz ko dara vienkārši, bet iznāk labi,
vienkāršie risinājumi kā pilnveidot un izveidot tūrisma produktus ir labākie,
cilveku dzīves pieredzes izmantošana un stāstniecība ir vērtība,
nozīmīga ir kultūras mantojuma aktualizēšana jauniešu vidū,
nepopulāra, bet laba pieeja atsevišķu ļoti retu dabas vērtību saglabāšanā, ierobežojot apmeklētāju skaitu,
ir vairāk jāapzinās savas vērtības un tas, ko līdz šim par tādu neesam uzskatījuši, ir jāizceļ,
jāveicina VRG un Dabas aizsardzības pārvaldes plašāku sadarbību lauku teritoriju attīstībai,
ieguvums ir arī jaunu kontaktu izveidošana un angļu valodas lietošana komunikācijā, kas attīsta un pilnveido mūs, kas darbojamies tūrisma jomā.
Visi pieredzes brauciena dalībnieki atzīst, ka projekta ietvaros gūtās idejas un pieredze būs vērtīga Cēsu rajona lauku partnerības teritorijas ilgtspējīga tūrisma piedāvājuma veicināšanā.
Nākamais LEADER starptautiskā projekta “ Ilgtspējīga tūrisma attīstības principu ieviešana nacionālo parku/aizsargājamu teritoriju reģionos” mācību brauciens plānots 2019. gada augustā pie Soomaa un Lahemaa nacionālo parku teritoriju Vietējām rīcības grupām Igaunijā.